trešdiena, 2014. gada 11. jūnijs

Kitee ^^

Heeey! :)
Kitee stacijā
Kā jau daudzi no jums noteikti zina, es esmu beidzot atgriezusies mājās (sasodīti gan gribas atpakaļ), bet vēl ir dažas ierakstu idejas, ko man vajag uzrakstīt par Joensuu. Šoreiz gan rakstiņš un bildes būs no Kitee - pilsētiņas aptuveni 40 minūšu brauciena attālumā ar vilcienu no manējās. Pirmo reizi braucot uz Joensuu un redzot, ka brauksim cauri, uzreiz galvā parādījās ideja aizbraukt uz turieni vēlreiz - jo tā taču ir pilsēta, kur izveidojusies Nightwish grupa ^^ Tad nu maija beigās, pildot sarakstu `vajag vēl izdarīt, esot Joensuu`, pasūtīju arī biļetes uz Kitee, un 23.maijā devos turp no paša rīta.
Vilciena stacijā :D
Pirmā lieta, kas mani fascinēja, atbraucot uz Kitee - ka tur vilciena stacijā kalniņā stāv buldozers :D Parasti jau kaut kādas lokomotīves stāv vai tamlīdzīgi :D Vēl viena lieta saistībā ar staciju (šoreiz gan ne īpaši labā nozīmē) - ka stacija atrodas būtībā nekurienes vidū. Gan līdz pašai pilsētai, gan līdz zoodārzam tur ir normāls gabaliņš (piedevām uz atšķirīgām pusēm), bet es biju izdomājusi, ka nav jau nemaz tik tālu, lai maksātu 5 € un vilcienā grūstu arī velo, jo varu taču izstaigāt ar kājām.
Aļņu zīme ^^
Rapšu lauki :)
Mans pirmais mērķis Kitee bija doties uz zoodārzu, kas pēc kartes izskatījās 6-7 kilometru attālumā no stacijas. Ieslēdzot savu GPS, konstatēju, ka tas laikam ir vairāk nekā biju domājusi, jo attālums līdz slēpnim, kas atrodas tuvāk nekā zoodārzs, bija 8.5 kilometri. Izvēles jau man, protams, nebija, tāpēc devos uz priekšu. Stulbi gan bija tas, ka nekādu veloceliņu vai ietvju (kā Joensuu) tur neeksistēja, tāpēc man nācās čāpot vienkārši pa šosejas malu (labi, ka mašīnu bija maz), un es tur izskatījos gana labi, lai man ik pa brītiņam uzpīpinātu kāda mašīna, vai kāds tālbraucējs nepamātu :D
Lapegļu meži
It kā jau man tāpat nepietiktu ar tiem noejamajiem kilometriem, man vēl sagribējās aizčāpot uz Puhos miestiņu, jo tur bija vēl viens slēpnis, ko vēlējos savākt. Pa ceļam uz to, nogriežoties no šosejas, kas veda uz zoodārzu, redzēju arī pieminekli ar nosaukumu Runonlaulajan kivi - dzejas dziedātāja akmens, kas izveidots par godu Antti Toivanenam.
Runonlaulajan kivi
Puhos, starp citu, ir arī vieta, kur atrodas Somijā vecākais un lielākais lapegļu mežs. 1840-jos gados Nilss Ludvigs Arppe izveidoja to kuģniecības vajadzībām, un vēlāk mežs dabiski paplašinājās. Īstenībā nekad nebiju redzējusi īstu lapegļu mežu - vienmēr tikai pāris kokus, ne vairāk, bet izskatījās dikti forši. It kā tur ir arī dabas taka, bet to diemžēl neizstaigāju, jo biju jau piekususi, un bija karsta diena, bet gan jau vēl kādreiz tur nokļūšu :)
Puhos miestā
Pēc akmens apskatīšanas devos pakaļ vēl vienam slēpnim, izejot cauri Puhos miestiņam, gar Puhoksen koulu (Puhos skolu) līdz vietai, kas saucas Vanha Puhos - vecais Puhos. Cik nu atradu internetā, tad tas ir vecais industriālais Kitee rajons. Tagad tur joprojām uz ūdens ir neliels HESiņš un dzirnavas, bet nav vairāk vecās muižas un dažu kokzāģētavu, kas agrāk piederēja tam pašam Arppem. Kā jau Somijā, tur pat ir saliktas visādas info lapas, bet nu, tas viss ir somiski. No internetā atrastā var plašāk palasīt te (angliski) un te (somiski).
Kaut kādi akmeņi Vanha Puhos
Lai vai kas tur arī tagad atrastos, bet vieta bija skaista. Vispirms nonācu parkā, kur auga dažas vecas lapegles (tiešām ar milzīgu stumbra apkārtmēru) un bija kaut kāda mājele ar akmeņiem blakus. Pēc tam nonācu uz forša tiltiņa, no kura varēja redzēt HESiņu, mazlietiņ tur pastaigāju un devos tālāk uz zoodārzu, Puhos miestiņā nogriežoties pa vienu citu celiņu. Nekas īpašs, ko tur redzēt, nebija, vienīgi mazliet pasiekalojos par mājiņām meža vidū ezera krastā, un pēc neilga laika, gandrīz nobeidzoties lielajā karstumā, tiku atpakaļ uz šosejas, kur ieraudzīju iedvesmojošu zīmi - 500 metri līdz zoodārzam.
Iedvesmojošā zīme :D
Kitee zoodārzs ir ceturtais lielākais zoodārzs Somijā, kas tika atvērts 1996.gadā. Zoodārzā ir 50 dzīvnieku sugas (gan vietējās, gan eksotiskākas), kā arī vienīgie jaki visā Somijā. Zoodārza karti mājaslapā var apskatīt te.
Jenotsuns ^^
Alpaka (un man likās, ka man ir šķībi zobi :D)
Spalvainā cūka :D
Īstenībā man tur dikti patika, žēl vienīgi, ka nebija vairāk daudz laika, ko tur pastaigāt. Forši bija tas, ka zoodārzā ir tāda kā viena taka, pa kuru tu arī ej un pa ceļam skaties dzīvniekus, nevis vairāki ceļi, kur iet, un tad tu kaut ko nejauši neapskati. Un dzīvnieciņi arī bija forši, man īpaši patika spalvainā cūka :D Un lūsīši, protams ^^
Alnītis
Nandu
Tā kā es jau līdz zoodārzam biju nogājusi gandrīz 25 kilometrus, nebija ne laika, ne arī spēka staigāt baigi ilgi, un radās doma, izejot no zoo, mēģināt nostopēt mašīnu līdz Kitee. Nekad nebiju stopējusi viena, un nekad nebiju stopējusi Somijā, bet nu, man bija tik ļoti piegriezies karstumā čāpot gar šoseju, ka nebija citu variantu :D
Mīļa minka ^^
^^
Kitee Zoo ^^
Sākumā daudzi brauca garām, beigās viena mašīna apstājās, un es atklāju faktu, ka pāķenē, kā izrādās, angliski nerunā. Uzjautāju, protams, standarta `do you speak English?`, saņēmu pretī `nē`, un tad jau nācās mēģināt iztikt ar manu neesošo somu valodas `māku` :D Bet nu, par brīnumu, manu jautājumu, vai dodas uz Kitee, tā sieviete pie stūres saprata, es vēl ar viņu bišku parunājos, pastāstīju par sevi, sarunāju, ka mani aizved līdz pilsētai vismaz tur, kur viņai pašai vajag, un jau pēc padsmit minūtēm biju pašā Kitee (uz kuru man būtu bijis jāčāpo vismaz 15 km).
Lielgabals pie galvenās `pilsētas` centra ēkas
Akmens baznīca.
Pilsētiņā (rakstiņš wikipēdijā), godīgi sakot, īsti nav, ko redzēt. Vispirms aizstaigāju uz Kitee akmens baznīcu, kas gan ir ļoti skaista, pasēdēju tur parciņā un uzēdu savas pusdieniņas. Pēc tam apskatīju sporta centru, kur atrodas arī tramplīns, no kura lec ar slēpēm, protams, ka aizgāju uz kapiem, redzēju vēl vienu pareizticīgo baznīcu mežā, un beigās devos uz putnu torni.
Rapšu lauciņš pa ceļam uz sporta centru
Maziņa baznīca kapos
Netālu no Kitee pie Kiteenjärvi (Kitee ezera) ir divi putnu vērošanas torņi. Viens no viņiem ir pie Päätyeenlahti līča sākuma netālu no Kiteentie ceļa, kā izrādās, diezgan augsts (atšķirībā no mana Joensuu torņa, kā arī torņa, kas bija pa ceļam uz Liperi).
Pareizticīgo baznīca.
Aizgāju tur, uzkāpu augšā, un vienā brīdī dzirdu, ka lejā kāds atnāk. Sataisījos jau doties uz vilciena pusi, nokāpju, tur sēž onkulītis ar sunīti, kas sāk man somiski `labvakar, prieks jūs satikt` un tamlīdzīgus tekstus. Es, naivi cerot, ka varbūt kāds šeit zina kaut ko vairāk par dzimto valodu, uzjautāju viņam somiski, vai viņš runā angliski. Saņemot atbildi, ka nerunā gan, pateicu, ka es somiski īsti nerunāju, uz ko onkulītis (man liekas, ka viņš bija mazliet iedzēris), priecīgs atbildēja `nē, nē, tu ļoti labi runā somiski!`, paaicināja apsēsties un sāka runāties ar mani.
Ezers (un Kitee baznīca tālumā)
Pilsētas zīme
Galu galā tā izvērtās par pusstundu garu sarunu, un šoreiz tā tiešām bija saruna, nevis es tikai klausījos un māju ar galvu. Pastāstīju par sevi, no kurienes esmu un ko mācos Joensuu, ka esmu apmaiņas studente un tā (man tomēr dzīvē noderēja Survival Finnish kurss, kur to visu mācīja :D). Tad onkulītis sāka man jautāt par putniem - kādus putnus es no augšas tornī redzēju. Būtu jau labi, ja man pēkšņi neaizmirstos visi putnu nosaukumi somiski, izņemot pūci :D Secinot, ka pūci es no turienes laikam jau nevarēju redzēt, sāku domāt, kādi tad vēl bija putni, un atcerējos gulbi :D Onkulītim laikam jau bija dikti jautri, kad es pārlaimīga nobļāvos `joutsen!`, jo viņš smejoties tā lēni atbildēja: `Nu jā, tur bija daudz gulbju...`
Skats no otrā putnu torņa
Pēc tam viņš man rādīja karti ar aizsargājamo putnu teritoriju, es pastāstīju, no kurienes esmu atnākusi un ko jau redzēju (nezinot pagātnes formu un aptuveni improvizējot, sanāca noteikti graujoši), tad pateicu, cikos man ir vilciens uz Joensuu un ka aizdošos uz otru torni arī. Vispār - bija interesanti. Ņemot vērā faktu, ka mans vārdu krājums ir nekāds (un es tajā pusstundas sarunā izmantoju laikam 90% no visiem vārdiem, ko zinu somiski), turklāt šajā gadījumā nepastāv opcija kādu nezināmu vārdu pateikt angliski/krieviski, bet gan jāiztiek ar sinonīmiem vai paskaidrojumiem, lai tevi saprot, es pat lepojos ar sevi. Nu un, ka es pat nezinu, vai runāju pareizi (jo zinu to valodu TIK slikti, ka man nav ne jausmas, ko es tur murgoju, ka tik līdzīgi vārdi), onkulītis saprata +/- visu, ko teicu, un es arī viņu gandrīz pilnībā sapratu. Uzzināju pat, kur viņš dzīvo :D
Otrais putnu tornis
Pēc šī putnu torņa nočāpoju vēl kādu gabalu uz priekšu (uz stacijas pusi), metu slinkumu un sāpošas kājas pie malas un nogriezos uz to otru torni. Līdz turienei jau aizgāju pusdzīva, bet atkal jau - perfekts skats no viņa un dzirdēju lielā dumpja tizlo balstiņu ^^ Uznāca, protams, raudiens, ka drīz jābrauc prom no Joensuu, bet nu, tad jau piederas pie lietas...
Jau gandrīz pie stacijas
Pēc torņa beidzot devos uz stacijas pusi. Līdz vilcienam bija vēl diezgan daudz laika, tāpēc dabūju paēst, padzert un atpūtināt pusbeigtās kājiņas. Bet vispār - bija lieliski! :))
Pastaigu maršruti te un te.
Have fun and take care! ^^

pirmdiena, 2014. gada 26. maijs

Botania - Joensuu botāniskais dārzs

Heey! :))
Šī vieta man bija bildē ziemā te...
Man gan ir mazliet gruzis, ka nu jau pēc divām dienām ir jādodas prom, bet izdomāju, ka vajag beidzot arī kaut ko iemest blogā. Bilžu un tēmu, par ko rakstīt, ir diezgan daudz, jo pēdējā laikā cenšos paspēt apskatīt visu, kas vēl te ir apskatāms... Un šoreiz rakstiņš būs par Botania - Joensuu botānisko dārzu, kur pabiju pagājušajā pirmdienā.
Siltumnīca un āra dārzs
Todien garastāvoklis bija perfekts, jo meža zooloģijas sugu eksāmenu noliku īpaši nemācoties ar pirmo reizi, turklāt man vienīgajai no visa kursa bija 10 punkti no 10 :) Bet nu, daudz teksta par botānisko dārzu nebūs (jo man nebija vēlmes skatīties visus tos puķīšu nosaukumus), tikai bildes pārsvarā.
Neteikšu, ka pats dārzs ir ļoti liels, bet bija gana interesanti. Parku, kas siltumnīcām apkārt, var apmeklēt bez maksas ikviens, kas vēlas - tīri jauki pavasarīgā dienā tur pastaigāt. Meža dabas takas (dendrārijs), kurām malās visiem kokiem sarakstīti nosaukumi (iepriekš jau pieminēju, ka vazājāmies tur ar Jāni), arī būtībā ir botāniskā dārza daļa.
Kakao ^^
Par ko tur ir jāmaksā - par ieeju siltumnīcās. Pieaugušajiem ieejas maksa ir 9 €, studentiem - 7 €. Siltumnīcas ir sadalītas atsevišķās telpās, kurās ir attiecīgā bioma augi - tropu klimats, subtropiskais vasaras lietu klimats, subtropiskais ziemas lietu klimats (īsti nezinu, kā šitie divi tulkojas), tauriņu māja, kā arī tuksnesis un pustuksnesis.
Bija visādi forši ēdamie augļi (kas man īpaši patīk ^^), piemēram, citroni, greipfrūti un vīģes, un pašā galā pie tuksnešiem un pustuksnešiem bija fantastisks rozā koks! Tā bija viena no retajām reizēm, kad taisīju selfijus :D
Tauriņu mājā
Tas foršais rozā koks ^^
Un jā - vēl tur ir forši papagailīši. Zaļos sauc Lasse un Ilmari. Kakadu ar dzelteno cekulu sauc Juuso. Un viņš māk pateikt savu vārdiņu :))
Papagailīši ^^
Ja nu kāds māk somiski vai arī interesē paskatīties bot.dārza mājaslapu, tad te ir links - Botania. Un šodien tiešām dikti īss ieraksts, ceru drīzumā (vismaz no Rīgas) paturpināt par pārējiem piedzīvojumiem.
Tuksnesis
Taimerbilde :D
Have fun and take care!