Photopost: Wonderful Porvoo ^^ (22 photos)

Heeey! ^^

Kaut kad pirms pāris dienām es solīju parādīt vēl dažas bildes no Porvoo :) Šoreiz bez gariem tekstiem,  jo aprakstījusi visu esmu daudz un dikti vienā no iepriekšējiem ierakstiem, vienkārši izbaudam šīs burvīgās pilsētas atmosfēru!

Kauniainen - Korkeasaari - Nuuksio - metāls ^^ jeb otrā daļa no mana Lieldienu brīvlaika ^^

Heeey! ^^

Šodien izdomāju, ka jāsāk drukāt otrā daļa mūsu Lieldienu brīvlaika aprakstam :) Atkal jau daudz, daudz bilžu, ko rādīt, kā arī mazliet stāstāmā :)

Helsinki

Iepriekšējo ierakstu pabeidzu ar to, ka iečekojāmies hostelī un atlūzām. Tad nu 17.aprīlī diezgan agri bijām augšā, jo gribējām mazlietiņ pastaigāt pa Helsinkiem - Jānim tā bija tikai otrā reize šajā pilsētā, bet iepriekšējā (janvārī) tik ļoti gāza lietus, ka bijām visi slapji un īpaši neizbaudījām to pastaigu, neko daudz arī neredzējām. Vispār jau sākotnējais plāns bija tajā dienā iet uz zoodārzu, bet, tā kā tika solīti visādi Lieldienu pasākumi brīvdienās, atlikām to visu uz vēlāku laiku.

Tam piemineklim laikam vienmēr uz galvas ir kaija...

Helsinkos mazliet pastaigājām pa Kauppatori tirgus laukumu (ar standarta teltīm ar visādiem standarta Somijas suvenīriem ar ne īpaši lētām cenām, ko visādi japāņu/krievu tūristi arī veiksmīgi pērk), kur mans tētis atkal jau mūs pavēroja webkamerā (viņam patīk atrast webkameras visās pilsētās, kur esmu, un teikt, lai aizeju uz to vietu, lai mani var redzēt :D).

Uspenska katedrāle

Vēl pastaigājām pa Tähtitorninvuoren puisto (observatorijas kalna parks, ja tulko latviski), nopirkām 3 diennakšu biļetes (uz visiem transportiem 2 reģionos, lai tiekam arī uz Espoo un Kauniainen - maksāja 24€ viena biļete) un tad gājām uz staciju, jo man bija sarunāts trijos tikties ar Katju Leppävaarā.

Putni atgriežas ^^

Ja nu kāds vēl nezina, Henri un Katja ir mani somu draugi, ar ko iepazinos internetā un pāris reižu jau esmu bijusi pie viņiem, un arī vasarā tikāmies Tallinā visi četri. Aizbraucām līdz Leppävaarai, kas ir rajons Espoo pilsētā (pat wikipēdijā atradu par to), kur ir lielais Sello veikals, bibliotēka un tamlīdzīgi prieciņi. Satikāmies ar Katju, aizgājām uz bibliotēku (kur bija foršas grāmatas par Latviju un pat latviešu valodas mācību grāmatas somiem ^^), sapirkāmies veikalā. Un tad gājām ar kājām līdz Kauniainen - tā ir kārtējā mazā pilsētiņa/rajoniņš (raksts wiki), kurā dzīvo Katja. Ja godīgi, tas bija viens no trakākajiem gājieniem manā mūžā, jo mēs vairākas dienas pēc kārtas bijām novazājušies pa padsmit kilometriem dienā, mums bija līdzi visas mantas, un bonusā sejā pūta riktīgs vējš, pret kuru iet likās nereāli :D Bet nu, kaut kādā veidā jau aizgājām, mājās satikām Henri, un pēc tam apsēsties uz dīvāna bija patīkamākā sajūta ever! :D

Gallträsk ezers

Vakarā gan mēs mazliet atdzīvojāmies, un aizgājām pastaigāties uz Gallträsk ezeru. Es jau kaut kad sen draugiem.lv liku bildes no turienes, bet pastāstīšu vēlreiz. Tā vieta ir riktīgi forša, jo netālu no ezera ir arī dabas taka ar jauku augsto purvu, kas pilns ar vaivariņiem (žēl, ka nav vasara un nezied vēl ^^). Izgājām pa to, nonācām uz kaut kāda ceļa, kur beidzot atradām divas pīles, ko pabarot ar līdzpaņemto maizīti, un pa ceļu aizgājām atpakaļ līdz ezeram. Vēl viena forša lieta, kas man patika Somijā - pie ezera bija uztaisīts bērnu laukums, kā arī trenažieri! Tiešām normāli visāda veida trenažieri, kur nākt un mazliet pasportot svaigā gaisā, mežā pie ezera! Uz tādiem pat es nāktu, ja tur dzīvotu, pat neskatoties uz savu slinkumu un to, ka esmu nu ļoti `sportiska` :D

Bērniņiem prieks :D (p.s. Katjas bilde)

Protams, ka mums ar Jāni vajadzēja viņus visus izmēģināt, kā arī izārdīties bērnu laukumā. No malas esot izskatījies gana smieklīgi un brīžiem divdomīgi, bet tas tā :D Un mājās, kamēr Katja vārīja kartupeļus, bet Henri gatavoja tiem piedevas (man tiešām nav ne jausmas, kas tas bija, izskatījās jau pēc gaļas gabaliņiem mērcītē ^^), mēs ar Jāni paspējām atlūzt viens otram virsū. Katja jau teica, ka izskatījāmies pēc guļošiem gundi (mazi jauki zvēriņi), un pat gribēja nobildēt, bet baidījās pamodināt, tāpēc nobildēja vēlāk, kad mēs jau speciāli pozējām viņai :D

Trusīši zoodārzā ^^

Nākamajā dienā, 18.aprīlī, mēs beidzot devāmies uz zoodārzu. Zoodārzs, ja nu kāds nezina, atrodas uz Korkeasaari salas, un šī man bija pirmā reize, kad turp braucu ar autobusu, nevis ar kuģīti (kopumā man tā bija 3. reize šajā zoo, cik atceros). Biļetes maksāja 12€ pieaugušajiem (Jānim) un 8€ studentam (man, jo man ir Somijas studenta apliecība ^^), kas ir samērā daudz, bet ar Somijas cenām - tīri normāli.

Dikti jauks ^^

Ar ko man tas zoodārzs patīk - jā, varbūt tur nav tik daudz visādu eksotisko tropu dzīvnieku kā ziloņi vai žirafes, bet tā sala pati par sevi ir dikti skaista - klintis, klusums un miers... Un vēl tur ir daudz lielie kaķīši, piemēram, sniega leopards ^^

Minka ^^

Un vēl viens minka ^^

Mēs gan ļoti daudz un ilgi tur nestaigājām, bet redzējām visus dzīvnieciņus, kas neslēpās no spožās saules kaut kur savās mājiņās. Īpaši jauki bija gundi ^^

Gundi ar bēbīti

Vēl mēs gribējām nozagt kamieli, lai nav jāstaigā ar kājām :D Un jā - ja apkārt ir daudz kliedzošu bērnu, Margarita izskatās dīvaini, staigājot apkārt ar nazi rokās. Es gan vienkārši centos ejot sagriezt sieru, ko uzlikt uz maizītes, bet no malas laikam izskatījās labi :D

Pūkaini zirdziņi

Pēc zoodārza braucām mājās, kur paskatījāmies visādus video ar jaukiem dzīvnieciņiem, un tad sākām spēlēt jengu. Man tā bija pirmā reize, kad spēlēju to normālā veidā, nevis kā drunken tower, bet tāpat bija jautri, jo Henri ir riktīgs profiņš, un man visu laiku bija gājiens pēc viņa, kad tas tornis gāžas no jebkāda pieskāriena. Un jā, tovakar Henri arī uztaisīja pizza rolls. Man tas laikam ir mīļākais ēdiens pie viņiem ^^

Mīļš lācītis

Nākamajā dienā, tā kā Katja bija nogurusi jau pēc zoodārza, ar Jāni piecēlāmies deviņos, noskatījāmies F1 kvalifikāciju, un braucām divatā uz Nuuksio. Atkal jau, kurš nezina - Nuuksio ir dikti skaists dabas parks 53 km2 platībā, kas dibināts 1994. gadā (info somiski).

Skats no klints pie Haukankierros

Tajā ir vairākas dabas takas, arī velosipēdistu ceļi un tādā garā, esot iespējams pat no Helsinkiem atbraukt pa īpašu velo maršrutu. Mēs šajā reizē izgājām pa dzelteno (Korpinkierros, 7.2 km) un zilo (Haukankierros, 3.4 km) takām - karti var apskatīt te (links). Lai gan tās takas pārklājas un nevajadzētu būt tik garam maršrutam, mēs rezultātā nostaigājām pie 20 km (mūsu maršruts te), turklāt kāpelējot pa klintīm, jo vēl meklējām geocaching slēpņus, tāpēc sanāca mazliet pastaigāt turp un atpakaļ. Plus vēl vajadzēja atnākt līdz tām takām no autobusa.

Mēs :)

Vispār jautrība sākās jau pašā sākumā, kad autobuss, kuram teorētiski vajadzēja mūs aizvest līdz Siikaniemi (tajā kartē redzams), apstājās kaut kur stipri pirms tās pieturas meža vidū un teica, ka tas ir galapunkts. Nu neko, izkāpām ārā, nezinot, kur jāiet, un tad pie mums vēl pienāca kaut kādi divi somu pensionāri, kas pajautāja, vai mēs zinām, kā aiziet līdz Siikaniemi! :D Es, cik nu zinu somiski, pateicu, ka man nav ne jausmas, bet man savā ziņā prieks, ka dzīvojam tādā tehnoloģiju laikmetā - jo man bija gan kartes telefonā, gan arī mazais draudziņš GPS Garmins ar slēpņu koordinātām, viens no kuriem, kā izrādās, atradās tieši tajā pieturā. Tādā veidā mēs tomēr īsto vietu atradām, un devāmies pastaigā pa Korpinkierros.

Tā vieta laikam ir jāredz, jo tā īsti nevar tikai ar vārdiem pastāstīt, cik tur ir forši! Jau ejot pa Korpinkierros, vienā vietā no klints paveras skats pāri kokiem, bet tālāk pie Haukankierros (kur es pati biju pirmo reizi, jo vispār Nuuksio jau esmu vienreiz bijusi, bet tik tālu netiku) tie skati bija tiešām fantastiski! Ja mēs nebūtu ciemos un nekur nebūtu jāiet, mēs tur laikam varētu nosēdēt visu dienu, nakti un vēl nākamo dienu, ēdot maizītes ar Nussu un vienkārši baudot skatu. Daba ir perfekta. Un tā pavasara meža smarža arī.

Es :)

Uz autobusu mēs sataisījāmies, kad saule jau sāka pamazām rietēt, un beigās atkal jau apmaldījāmies, kaut kur pazaudējot iezīmēto taku, bet atkal izglāba GPS, ar kura palīdzību diezgan ātri tikām līdz pieturai. Sagaidījām autobusu, Kauniainen aizgājām kopā ar Katju uz veikalu, jo mājās vairs nebija, ko ēst, atkal jau paskatījāmies video un bildes, mēs ar Jāni paārdījāmies pie Skyforger, un atkal jau diezgan ātri gājām gulēt.

Viens no daudzajiem ezeriem

20.aprīlī cēlamies desmitos, lai skatītos F1, un pēc tam jau vajadzēja braukt atpakaļ uz Helsinkiem. Samīļojām Katjas jenotiņu Pīrādziņu un čāpojām uz vilcienu. Helsinkos iečekojāmies hostelī un gājām staigāt pa pilsētu, cerībā atrast vienu krievu pankūku ēstuvi. Tā gan sakarā ar Lieldienām bija ciet, tāpēc atkal paēdām īpaši `veselīgos` ēdienus kaut kādā fast foodā, lai nenomirtu badā pavisam, aizgājām nolikt fotoaparātu, es beidzot varēju uzvilkt savus spaikus, ko Jānis man atveda, un devāmies uz koncertu.

Kallio rajona baznīca

Kārtējais interesantais piemineklis - Helsinkos tādu ir daudz

Tad, kad es Latvijā netiku uz Turisas, jo koncertu pārcēla, biju diezgan bēdīga, bet šis laikam atsvēra visu, jo Turisas spēlēja kopā ar Thaurorod un manu šī brīža mīļāko grupu - lieliskajiem Ensiferum ^^ Bija ideāli! Neatceros, ka kādā koncertā būtu tik daudz dziedājusi līdzi, galīgi nobļāvu balsi, spranda man sāpēja pēc tam vēl 3 dienas, ausīs arī džinkstēja pamatīgi, bet bija tā vērts! Turklāt pēc koncerta biju tā uzlādēta, ka, neskatoties uz nogurumu, lēkāju apkārt un dziedāju visu ko somiski, kamēr Jānis brīnījās, kur man vēl spēks ir :D Derētu vēl uz kaut ko tādu kādreiz aiziet.

Thaurorod (dziesmiņa ieskatam te)

Turisas (dziesmiņa ieskatam te)

Ensiferum (dziesmiņa ieskatam te)

Un pēc koncerta gājām atpakaļ uz hosteli, un nākamajā dienā jau Jānim 13:30 bija prāmis uz Helsinkiem :( Kārtējo reizi pasēdējām paraudājām prāmju ostā, un pēc tam es čāpoju atpakaļ uz Helsinku centru, kur man bija sarunāts tikties ar manu kursabiedreni Evitu, kas mācās Erasmusā Helsinkos šajā semestrī. Satikāmies, parunājām, paskatījāmies bildes, paēdām Maķītī, un 18:12 man jau bija vilciens atpakaļ uz Joensuu.

Katedrāle

Īsumā - foršākais pavasara brīvlaiks, kāds man jebkad ir bijis! ^___^ Satikti sen neredzēti cilvēki, un, protams, ideāli pavadīts laiks ar manu mīļumu :)) Es ceru, ka visiem viss patika. Un jā - kaut kad drīz uztaisīšu arī ierakstu ar daudz Porvoo bildēm.

Kuģis un topošais panorāmas rats Helsinkos

Have fun and take care! ^^

Joensuu - Helsinki - Porvoo jeb pirmā daļa no mana Lieldienu brīvlaika ^^

Heeey! ^^

Eņģelītis pilsētas centrā

Beidzot es no 5.aprīļa raksta par Petkeljärvi esmu atdzīvojusies, lai uzrakstītu un parādītu kaudzi bilžu no mana Lieldienu brīvlaika :) Nezinu kā citur Somijā, bet manā universitātē brīvlaiks bija no 17. līdz 23.aprīlim, kas gan ir nedaudz jocīgi, jo sākās no nedēļas vidus... Šodien gan bija gana tizls eksāmens international forest policy, turklāt neesmu gulējusi, bet ceru, ka man pietiks spēka un vēlēšanās uzdrukāt par visu līdz galam. Vai arī ne gluži līdz galam - sapratu, ka bilžu būs pārāk daudz, lai liktu visu vienā rakstā, līdz ar to būs divas daļas. Jebkurā gadījumā - arī šis ieraksts būs garš, tā kā droši drīkst ņemt tēju un ķerties pie lasīšanas un bilžu skatīšanās ^^

Pie Noljakkas klints

Tātad, 12.aprīlis bija dikti forša diena, jo pie manis beidzot atbrauca Jānis ^^ Stulbi gan bija tas, ka pirms tam vairākas nedēļas Joensuu spīdēja saulīte, bet tajā dienā sākās nejauks un lietains/apmācies laiks. Tā kā Jānis ieradās tikai ap trijiem, todien nekur īpaši negājām, vienīgi pabijām veikalā (melleņu kefīrs, starp citu, ir laba manta!) un Hesītī (un es lepojos ar sevi, ka jēdzu pasūtīt visu somiski :D), ēdienu no kura paņēmām līdzi un gājām piknikā uz Noljakkas klinti.

Skats piknika laikā ^^

Nezinu, vai kaut ko tādu vispār drīkstētu saukt par normālu klinti, bet tas nav svarīgi, jo tur augšā es vēl nebiju uzkāpusi, un skats ir tīri labs :) Vakarā vēl aizstaigājām uz Aavarantu (jebšu to foršo vietiņu ar daudz, daudz tiltiņiem), kur beigās parādījās arī nedaudz saulīte, un vecās, dzeltenās niedres dikti jauki kontrastēja ar tumšajām debesīm. Pastaigas maršruts te.

Aavaranta

13.aprīlī izlēmām doties pastaigā pa Noljakku un beidzot arī apmeklēt putnu torni, kas ir netālu, jo kaut kādā mistiskā veidā es par viņu biju tikai dzirdējusi un pat nemācēju atrast kartē, kaut gan norādes te ir visur kur. Vispirms gan aizgājām līdz Noljakkas baznīcai (kuras bildes ir kaut kur vecajos ierakstos), no kuras es atklāju beidzot īsāku ceļu līdz manām mājām :D Pēc tam pa visu garo Noljakankaari ielu nonācām līdz vietai pie meža, kur izskatījās pēc fermas, un, spriežot pēc cilvēku teiktā, tur patiešām vasarā ganās aitiņas ^^ To gan šoreiz nebija, bet atradām kaut kādas vecas mājas pamatus (atkal jau - spriežot pēc cilvēku teiktā, tur tiešām agrāk bija māja, kas salīdzinoši nesen nodega), un pēc tam gājām jau meklēt putnu taku.

Dabas taka Noljakkā

Pavasaris gan noteikti nav tas labākais laiks, lai staigātu pa tādiem meža ceļiem, bet man vismaz bija gumijnieki (nabaga Jānis :D), kuros gan nenormāli sala kājas, bet vismaz bija kaut cik sauss. Takas sākumu atradām diezgan ātri, un pa to arī aizgājām līdz putnu tornim. Lai gan ir pavasaris un koki bija bez lapām, tas mežs tāpat bija dikti skaists - riktīgs slapjais bērzu mežs. Pats putnu tornis gan man atgādināja Daugavgrīvu un ekskursijas turp ar Brigitu biologu lekciju laikā, bet skats no turienes uz ezeru un niedru laukiem bija labs.

Skats no putnu torņa

Kamēr mēs tur vazājāmies, jau sāka pamazām palikt tumšs, līdz ar to atlikušo ceļa daļu izskrējām diezgan ātri (links uz pastaigas maršrutu te), mājās pieēdāmies un gājām gulēt. Es gan vēl pildīju jauko bioētikas iknedēļas mājas darbu, kamēr Jānis no svaigā gaisa atlūza, bet tas tā. Un jā - uz plāna matrača gulēt uz grīdas ir cieti un neērti, bet tad vismaz neriskē izkrist no gultas, jo man viņa ir vienguļamā, turklāt ļooooti šaura vienguļamā pat vienam cilvēkam :D

Hipodroms

14.aprīlis bija kārtējā diena, ko pavadījām, staigājoties pa Joensuu un apmeklējot vietas, kur es vēl neesmu pabijusi (jo esmu sēne un par daudz sēžu mājās, skatoties filmas :D). Šoreiz mūsu maršruts bija uz Linnunlahti (putnu līcis) rajonu, kur atrodas Botāniskais dārzs (tajā gan nebijām), kaut kāds mazdārziņu rajoniņš ar ieliņām, kas nosauktas augu vārdos (un smieklīgu ļauno latvāni uz ziņojumu dēļa), kā arī dendrārijs (kasvitieteellinen puisto - links) un daudz kas cits. Viens no foršiem pastaigas brīžiem bija tad, kad gar mums gāja tantiņa ar riktīgi resnu labradoru, kas gribēja draudzēties, nācās ar to tantiņu arī `parunāties` somiski - jebšu tēlot, ka es visu saprotu (nu labi, es sapratu, kad viņa stāstīja par savu suni un kad jautāja, vai mēs ejam vērot putnus) un māku atbildēt :D Pēc tam gar to mazdārziņu rajonu izgājām līdz hipodromam (jā, Joensuu ir hipodroms, tikai nav ne jausmas, kādā sakarā). Izskatās jau iespaidīgi (un es tikko atradu, ka vismaz 2007.gadā tur bija kaut kādas ziemas auto sacīkstes, nu kaut vai tādiem mērķiem viņu izmanto :D).

Saulriets ^^

Pēc tam turpinājām staigāt pa dendrāriju, apskatot arī kaut kādas bagātnieku mājas tur, kamēr norietēja saulīte (bija dikti jauki sēdēt pie ezera, skatīties saulrietu un dzert melleņu kefīru ^^) un palika tumšs, gandrīz apmaldījāmies mežā, bet nu, līdz mājām tikām :D Links uz pastaigas maršrutu te.

Joensuu rātsnams (kurā ir arī teātris un restorāns)

Un 15.aprīli veltījām pastaigai pa Joensuu centru. Pastaigājām pa Ilosaari (prieka salu) un vēl vienu salu/pussalu tuvumā, kur, kā izrādās, ir forši pieminekļi, pabijām arī pie stacijas, lai es beidzot nobildēju to lokomotīvi, kas tur stāv, tētis mūs apskatījās Joensuu webkamerā, un tad vēl sabildējāmies ar Joensuu simboliem - vilku un lūsi.

Un es ielīdu iekšā nīlzirgā (Matīss jau pajautāja, kā es tur iestūmos, jo tur pat bērniem ir problemātiski ielīst), kurš ir ļoti foršs, jo viņam uz orgāniem ir rakstīti to nosaukumi četrās valodās :D Kā izrādās (sapratu, zīmējot pastaigu maršrutu), mēs todien nostaigājām diezgan daudz, tāpēc arī bijām ļoti noguruši. Es vēl gribēju iet uz Marjalas rajonu (kur ir bunkuru muzejs), bet sāka līt, līdz ar to nekur vairāk neaizgājām.

Pārlaimīga Margarita nīlzirgā :D

Turklāt 16.aprīlī vajadzēja celties trijos naktī, lai paspētu uz vilcienu pussešos un brauktu uz Helsinkiem. Jau ļoti sen man ir gribējies aizbraukt uz Porvoo, kas ir neliela pilsētiņa stundas braucienā no Helsinkiem. Tā ir viena no sešām viduslaiku pilsētām Somijā (rakstos minēta kā pilsēta jau 14.gadsimtā), par kuru daudzi ir sajūsmā, jo esot ļoti skaista un mierīga. Es gan neaizdomājos līdz tam, ka varbūt varētu braukt ar autobusu pa taisno no Joensuu (kas tāpat uz Helsinkiem iet caur Porvoo, un varētu ietaupīt laiku), tāpēc sanāca nedaudz pabraukāties, bet tas tā.

Bildēs - pieminekļi vēl Joensuu, pirmais ir Aleksandram II, otrais - nav ne jausmas, kas tie par zivju onkām :D

Par Porvoo pilsētiņu es tiešām paliku sajūsmā! Labi, jaunākās pilsētas daļas ir standarta kvartāli ar jaukām un skaistām, bet ne tik ļoti foršām mājiņām, bet vecpilsēta ir kaut kas ideāls. Pilnīgs klusums, miers, šauras, bruģētas ieliņas... Tā kā tuvojās Lieldienas, ļoti daudz kur bija ar tām saistīti rotājumi, daudz narcisīšu podiņos, krāsainas olas logos un daudz kas cits.

Tā kā Porvoo ir slavena ar savu šokolādi, mēs pat atradām kaut kādu nelielu šokolādes veikaliņu, bet nu, neko nenopirkām, jo mums Rīgā tomēr ir Emīla Gustava šokolāde, kas ir kaut kas stipri līdzīgs :) Redzējām viņu katedrāli vecpilsētas vidū, pabijām pie Porvoonjoki upes (kā izrādās, dikti īsa - 143 km tikai), kur uztaisījām pikniku (un mums atkal piesējās kaut kāds soms, kas jautāja, cik ir pulkstenis, bet es biju aizmirsusi, kā pateikt `bez ... minūtēm`, tāpēc teicu, ka tieši divi :D).

Netālu no Porvoonjoki upes, pa kreisi kalnā - Linnamäki

Pēc tam pastaigājām pa kalnu, kur agrāk atradās Linnamäki cietoksnis (ļoti skaisti koki un dabasskati ^^), un pat redzējām zirdziņus. Kaut ko tādu es gan redzēju pirmo reizi - viņi bija iejūgti ratos, uz kuriem bija neliela iekārta, ar kuru satvert un uzcelt uz ratiem nozāģētos krūmus, lai iztīrītu mežu. Izskatījās jau iespaidīgi, ka to visu velk nevis mašīna, bet zirdziņi :)

Lielgabals ^^

Porvoo, starp citu, ir arī pilsēta, kurā pēdējos 40 dzīves gadus pavadījis Johans Ludvigs Runebergs, par kura garšīgajām kūciņām jau rakstīju februārī. Mēs pat pamanījāmies nonākt vecos, riktīgi skaistos kapos, kuros atrodas arī Runeberga piemineklis, un vēlāk pilsētas centrā arī atradām viņa māju, kurā iekārtots muzejs (bet mēs jau bijām tur pārāk vēlu, tāpēc viss bija ciet).

Skatu laukums ^^

Un vēl viena forša vieta Porvoo bija vecā dzelzceļa stacija, kur stāv vilciens, bet stacijas māja un pat perons ir no koka. Tā senatnīgi un forši izskatījās :) Un visforšākā vieta bija milzīgs akmens, kuram virsū ierīkota skatu platforma. Pirms tam bija vēl viens nedaudz mazāks, kurā, ja būtu spēks, būtu uzkāpusi, bet tas lielais bija kaut kas fantastisks. Skats uz upi, pilsētu un tā... :)

Es pie akmens un Runeberga piemineklis :)

Autobuss atpakaļ uz Helsinkiem mums bija vēlu vakarā, tāpēc pavadījām vēl kādu laiku krastmalā pie upes, un arī mazliet papriecājāmies uz bērniem domāta kuģīša, kad kaut kāds somu onkulītis, ejot garām, sāka komentēt par mums `mazie bērniņi` un tā :D Helsinkos aizčāpojām līdz hostelim, kur iečekojāmies un momentā atlūzām, lai nākamajā dienā turpinātu baudīt brīvlaiku ^^

Pie Porvoo upes

Bet par to visu nākamajā ierakstā. Būs arī bilžu ieraksts (photopost), veltīts Porvoo, jo man tiešām ir daudz skaistu bilžu, ko vienkārši pabaudīt bez liekiem teksta blāķiem. Aptuvenais pastaigu maršruts pa Porvoo te.

Have fun and take care! ^^

Vr2 klases tvaika lokomotīve pie Joensuu stacijas. Man vienkārši nebija, kur citur to bildi ielikt, lai pa vidu starp visām ir teksts :D