Marjala, saulrieti un Insomnium ^^

Heeey! :))

Mēness ^^

Vispār jau ir pāri vieniem naktī, bet es tikai izdomāju, ka šodien jāuzraksta blogs... Bet jā - nakts dzīvniekiem šis ir pārāk foršs laiks, lai gulētu ^^ Tā kā man plānā ir daži ierakstiņi, kurus vajadzētu tuvākajā laikā te iemest (diezgan daudz sanāk braukāties apkārt, jo ir palikušas tikai 10 dienas Joensuu...), tad būtu tā kā pēdējais laiks to arī īstenot :D Šoreiz gan laikam sanāks vairāk bilžu nekā teksta (turklāt jauktā secībā no dažādām dienām), bet tas tā.

Saulriets kaut kur netālu no Noljakkas

Pēdējā laikā mums ar Matīsu sanāk diezgan bieži doties visādās pastaigās un velobraucienos uz tuvākām un tālākām vietām Joensuu, jo es ļoti daudz kur neesmu bijusi, bet pēdējā laikā uznākusi vēlme savākt visus iespējamos tuvākos geokešus (kas ir arī perfekts veids, lai apskatītu dažādas interesantas vietas, par kuru eksistenci citādi nebūtu zinājusi). Tad nu 5. un 6.maijā mums sanāca divas dienas, kurās devāmies meklēt slēpņus uz Marjalas pusi, vispirms - kājām, pēc tam - ar riteņiem.

Marjalā

Marjala ir viens no 28 rajoniem Joensuu ar aptuveni 1800 iedzīvotājiem (info wikipēdijā), kas atrodas Pyhaselkä ezera krastā (tas pats ezers, pie kura dzīvoju arī es), kā arī uz salas, ko no sauszemes atdala Höytiäisen kanava (jebšu Höytiäinen grāvis).

Skats pie Marjalas gājēju tiltiņa

Skats uz otru pusi

Tā kā man dikti patīk meklēt visādu interesantu info, tad atradu arī, ka šis grāvis sākas no Höytiäinen ezera, kas ir piecpadsmitais lielākais ezers Somijā. Ideja rakt grāvi, lai samazinātu ezera laukumu, parādījās jau 1800-jos gados. 1839.gadā tika izstrādāts plāns, un 1854.gadā cilvēki sākuši rakt grāvi.

Marjalā pie cita tilta

Sanāca gan tā, ka viņi ar to projektu notizlojās, jo piecus gadus vēlāk ūdens masas pārāk lielos daudzumos sāka plūst prom no ezera, tika uzbūvēti dambji, bet arī no tiem nebija nekādas jēgas. Līdz ar to ūdens aizplūda līdz pat Pyhaselkä ezeram, bet paša Höytiäinen ezera laukums samazinājās par trešdaļu, bet tilpums - vairāk kā uz pusi. Jauno teritoriju ezera krastā, protams, sāka apdzīvot cilvēki, izveidojot tur piecus jaunus ciemus. Ja nu kāds saprot somu valodu vairāk par mani, var palasīt par ezeru un grāvi wikipēdijā.

Tilts pie Höytiäinen kanāla, pa ceļam no Noljakkas uz Marjalu

Tā pati šoseja, tikai jau Noljakkā, pa ceļam uz lielo Citymarket veikalu

Ja met mieru vēsturei un skaitļiem, tad no malas izskatās, ka Marjala ir riktīgs bagātnieku rajons. Salā joprojām top jaunas mājas, ir jauni ceļi un stadions, bet krastā ir dikti skaista apbūve un krastmala, superīgs tilts, kas savieno to ar salu, kā arī sākumskola, par kuru es, maigi izsakoties, biju šokā - ja vien man būtu iespēja mācīties vietā ar tik superīgu bērnu spēļu laukumu...

Kosas uzkalniņā

Pirmajā dienā gan mēs pa pašu Marjalu nepastaigājām, jo gājām kājām, un galvenokārt bijām tikai abās malās šosejai, kas iet caur Noljakku (kur dzīvojam mēs) un Marjalu. Tas gan netraucēja redzēt perfektākos saulrietus, paložņāt pa tiltu apakšu pie kanāla, kārtējo reizi redzēt zaķus un vēl daudz ko citu. Vēl viens apskates objekts bija akmeņi pakalnā netālu no mājām, kas esot daļa no Salpa līnijas (Suomen Salpa - info angliski wikipēdijā) - 1200 km garumā uzbūvēti nocietinājumi Somijas austrumu daļā, lai kara laikā pasargātu valsti no iespējamiem uzbrukumiem (vēsture gan nav mana stiprā puse :D). Lai vai kādiem mērķiem tas tika izmantots - izskatās interesanti.

Piemiņas zīme

Akmeņi kā daļa no Salpa līnijas

Uz pašu Marjalu mēs aizdevāmies jau nākamajā dienā ar riteņiem. Apskatīju vanšu tiltu, dikti skaistu pussalu, kas iestiepjas ezerā salas rietumu pusē, un pēc tam izstaigājām arī salas dienvidu daļu, lai tiktu līdz galējam tās dienvidu punktam.

Marjalas gājēju tiltiņš

Tas pats tiltiņš vakarā

Protams, pa ceļam arī vācām slēpņus, un viens no viņiem bija gana jautrs, jo atradās kaut kādā purvā :D Vispirms pakaļ līda Matīss, pēc tam man apnika stāvēt peļķē, tāpēc aizgāju pati. Kājas gan bija pilnīgi slapjas, un nebija todien arī dikti silti (vienu brīdi sniga), bet kuru tas interesē? :D Galvenais, ka ļoti skaisti skati bija visapkārt.

Mēs bijām gana ģeniāli, lai līstu te pēc slēpņa :D

Pussala rietumu daļā - perfekts skats!

Pūpoli zied ^^

Salas dienvidu daļā

Un atpakaļceļā iegriezāmies Joensuu bunkuru muzejā (linki somiski šeit un šeit). Tā arī ir daļa no Salpa līnijas, un muzejā ir apskatāmas dzelzsbetona būves, ir divi lielgabali, kā arī zemē izveidotas tranšejas. Neteikšu, ka kaut kas super-īpašs, bet vieta ir skaista un noteikti vērts apskatīt :) Vasarā gan tam ir arī darba laiki un ieejas maksa, tā kā droši vien var tikt arī iekšā būvēs, bet tagad varēja tikai paložņāt apkārt.

Lielgabali

Bija arī šādi apskates objekti - nav ne jausmas, kā lai tos nosauc :D

Un vēl - ja nu kāds vēl nelasīja manus sajūsmas pilnos twītus, 9.maijā es apmeklēju Insomnium koncertu! ^^ Braucot uz Somiju, man bija mērķis pastaigāt pa foršu somu metāla grupu koncertiem, ja tādi būs kaut kur tuvumā, tāpēc nevarēju neaiziet arī uz šo. Emociju ziņā laikam jau viens no labākajiem koncertiem ever! Tik ļoti uzlādēta jutos, ka no Kerubi atminos līdz mājām pa 16 minūtēm (kādi 7 km laikam), kaut gan mans ričuks ir grabaža :D

Insomnium! ^^

Vēl daži svarīgi fakti - mežos ir pamodušies ezīši! Kopumā esmu redzējusi jau piecus. Un Latvijā, spriežot pēc twitter ierakstiem, ir vasara. Bet es staigāju ziemas jakā un maija sākumā vairākkārt dabūju sniegu. Yeah!

Šitādu mīļumu redzēju pa ceļam no Matīsa uz savām mājām

2.maijs

Un jā - tā īsumā laikam jau visu pastāstīju :) Drīzumā centīšos uzrakstīt par pikniku un vēl nedaudz par otru Joensuu krastu. Vispār tikko arī sapratu, cik ļoti negribu braukt projām. Man pārāk ļoti pietrūks tā visa. Piemēram, tagad aiz loga jau pamazām paliek gaišs un čivina putniņi. Te mežos ir pārāk forši koki. Aavaranta ir superīga vieta ezera krastā... Un vispār es šo pilsētu mīlu daudz vairāk nekā Rīgu...

Have fun and take care! ^^