Tulitikkuja lainaamassa jeb garais brauciens uz Liperi ^^

Heeey! :)

Šodien beidzot esmu saņēmusies uzrakstīt par kādu foršu velobraucienu ar Matīsu, jo man ir nedaudz bilžu un nedaudz, ko pastāstīt :)) Tātad...

Skats no Mattisenlahti putnu torņa

Es jau vairs neatceros, cik sen tas bija, bet tētis man ieteica noskatīties filmu "За спичками" (jeb "Pēc sērkociņiem", somiski "Tulitikkuja lainaamassa", links uz wikipēdiju angliski te), kas ir veidota pēc Maiju Lassilas noveles motīviem. Filma man, protams, kā jau Somijas fanei ļoti patika, skaisti skati, diezgan smieklīga un tā... Aizbraucot mācīties uz Joensuu, es biju diezgan lielā sajūsmā, uzzinot, ka miestiņš, kurā dzīvoja filmas varoņi (Liperi - informācija angliski wikipēdijā) ir pavisam netālu, bet pati pilsēta, kur dzīvoju es, ir filmā attēlotā Joki, uz kuru tie piedzērušies veči brauca.

Viens no tiltiņiem netālu no Liperi (bildēts gan jau vakarā)

Tad nu viens no mērķiem, kamēr esmu šeit, bija aizkļūt līdz Liperi un to apskatīt. Matīss pirmajā reizē bija tur aizbraucis bez manis, bet šoreiz izlēmām, ka jādodas turp, pa ceļam iebraucot arī Mattisenlahti miestiņā. Tā kā es gandrīz trīs nedēļas biju laidusi luni un atpūtusies, 1. maijā, neskatoties uz sniegu no rīta, izdomāju, ka beidzot jādodas ir. Visu sarunājām un ap pusdivpadsmitiem no rīta devāmies ceļā.

Skola Mattisenlahti

Pirmais mērķis bija putnu tornis netālu no Ylämylly (jā, es nespēju izrunāt tās vietas nosaukumu, par ko Matīss ierēca visu dienu!), kur arī sākās pirmais no piedzīvojumiem. Lai tiktu līdz tornim, mēs iebraucām pa nepareizo ceļu kaut kādā laukā, lai pēc tam atklātu, ka no īstā ceļa, kurš līdz tam tornim arī aiziet, mūs šķir diezgan plats grāvis, kuram piedevām vienā malā bija nezināma biezuma un izturības ledus :D Nu neko, vispirms pāri tiku es šaurākajā iespējamajā vietā, pēc tam pāri stiepām riteņus, tad leca Matīss. Pa īsto ceļu tikt līdz tornim jau bija tīri vienkārši. Neteikšu, ka viņš bija dikti labs (zemāks nekā man tuvākais putnu tornis Noljakkā), bet lielā dumpja tizlo balstiņu dzirdējām :) Dienu iepriekš, pastaigājoties vakarā, dzirdēju to arī Noljakkas niedrēs (pirmo reizi mūžā realitātē), tagad dzirdējām abi. Izklausās jau forši (paklausīties var te).

Pa šādiem te lauku ceļiem bija jābrauc ^^

Pēc putnu torņa tikām līdz Mattisenlahdentie ielai, pa kuru arī turpinājām braucienu ar cerību atrast pašu Mattisenlahti miestu. To gan neatradām, jo nekādas zīmes neredzējām, bet man kā biologam bija dikti interesanti. Redzējām daudz, daudz ķīvītes (kā izrādās, viņas dikti jokaini bļaustās, it kā būtu hēliju saelpojušās, un lido arī tā dīvaini - kūleņojot :D) un kaut kādus sloku dzimtas bridējputnus (izskatījās pēc kuitalas, bet manas zināšanas šādu putnu jomā ir galīgi nekādas) laukos, trīs fazānus (vienu pie mājas netālu no putnu torņa, vēl pārīti nedaudz tālāk), kā arī zaķus, jo tie laikam jau ir visur. Vēl nobraucām gar Mattisenlahden koulu (skolu), kas vispār ir riktīgi labā. Tik ļoti gribētu mācīties tik klusā un mierīgā vietiņā...

Iedvesmojoši!

Pēc kāda laika Mattisenlahdentie izbeidzās, pārejot Puromäentie. Pa ceļam vēl redzējām jaukus zirdziņus, milzīgu suni kādas mājas garāžā, un drīz vien jau kļuva redzams lielais ceļš Liperintie, pa kuru mēs beidzot varējām tikt arī līdz Liperi. Netālu no tā bija lauks ar kaijām, un redzējām arī dzērvi ^^ Un pa foršu veloceliņu, kas iet līdz pat Liperi (no paša Ylämylly, vispār būtu forši, ja Latvijā būtu tādi veloceliņi...), garām dikti skaistiem korgijiem pie deju zāles beidzot nokļuvām Liperi :)

Vēl vairāk iedvesmojoši! :D

Vispirms jau aizgājām paskatīties tirdziņu un kaut kādu mistisku karaoke dziedāšanas pasākumu, kā arī dažas vecas mašīnas, kas stāvēja laukumā saistībā ar 1. maiju (jeb Vappu, kā to šeit sauc). Man, protams, piešuvās kaut kāds somu alkāns, kurš prasīja, kā mani sauc un no kurienes esmu (ar manām somu valodas `zināšanām` saruna mums sanāca graujoša :D).

Zirdziņš ar kaut kādiem troļļiem ratos pie gadatirgus

...un īsts zirdziņš ^^

Pēc tam apskatījām baznīcu un arī pastaigājāmies pa kapiem. Cik esmu bijusi kapos Somijā, pilnīgi visi no tiem mani ir fascinējuši ar to, ka tur viss ir tik sakopts, skaisti pieminekļi, figūriņas uz tiem un tādā garā...

Liperi evanģēliski-luteriskā baznīca un ūdens tornis.

Pēc kapiem uztaisījām nelielu pikniku pie Kirkkolahti (baznīcas līcis, kaut kāda no daudzajiem ezeriem daļa), kura laikā pārsalām, jo laiks ir ļoti maijam `atbilstošs`, un tad devāmies skatīties vēl kaut ko. Atradām mežā dikti skaistu baznīcu, no kuras netālu bija arī bērnu laukums. Ehh, kaut manā bērnībā tādi būtu bijuši ^^ Riktīgi izpriecājāmies, šļūcot pa trošu celiņu, kāpelējot visur, kur vien bija iespējams, un mēģinot arī ielīst riktīgajās bēbju šūpolēs, kur pat kāju īsti nevar iebāzt, jo viņas ir par mazu :D Un diezgan smieklīgi bija arī tas, ka laukumā sēdēja divi sīkie, ieurbušies telefonos. Jēga nākt uz spēļu laukumu, ja viņi tā? :D

Ortodoksālā kapella

Pēc bērnu laukuma aizbraucām uz vēl vienu tiltiņu netālu no Liperi (vispār daļēji šī brauciena mērķis bija arī Geocaching, tāpēc dažas apmeklētās vietas bija gana dīvainas), pēc kā atgriezāmies atpakaļ miestiņā, un braucām uz otru pusi no tā. Neko jau īpašu neredzējām - apskatījām sakaru torni, glābēju staciju (ugunsdzēsēju, ātrās palīdzības utt.), laukā redzējām veselu baru ar savvaļas zosīm, un pēc tam devāmies vēl apskatīt ūdens torni. Līdz tam diezgan ilgi netikām, jo visapkārt ir mājas, bet kaut kā beigās ceļu atradām. Un tad vēl pa ceļam uz centru (ja to tā var nosaukt :D) nobraucām gar bibliotēku, kuras priekšā stāv riktīgi foršs lielgabals, pēc kā devāmies uz māju pusi.

Liperi bibliotēka

...un lielgabals.

Vēl viena forša vieta, kur iebraucām, bija mājiņa mežā, kur var taisīt pikniku, dedzināt ugunskuru un tādā garā, jo tur ir pat sagatavota malka, cirvis, galdiņš un viss pārējais, ko vien var vēlēties. Galīgi pārsaluši, uztaisījām dienas pēdējo pikniku, un tad jau braucām uz Joensuu, kur vēl nedaudz pavazājāmies apkārt, pirms izklīst pa mājām. Un jā - pastaiga beidzās ar to, ka sēdējām uz ietves netālu no Matīsa mājas, un mums apkārt pāris metru attālumā skraidīja un spēlējās divi jaunie zaķi. Perfekti! ^^

Saulriets pa ceļam uz mājām

Kopumā todien nobraucām 75 kilometrus, pēc kuriem (ar tādu riteni kāds man ir šeit) kājas sāpēja pamatīgi :D Maršrutu var apskatīt te (links). Un bija forši! Vismaz viena lieta no `vajag redzēt Somijā` izpildīta :)

Jau pēc saulrieta, desmitos vakarā

Linki iedvesmai:

• Filma "За спичками"
• Manas bildes no Porvoo (viena no vietām, kur reāli notika filmēšana)

Have fun and take care! ^^