Pikniks ^^

Heeey! :)

Es pieņemu, ka daudzi no jums zina, ka biologi nav īsti normāli. Šodien pārliecinājos par to kārtējo reizi, jo mums bija ekskursija uz visu dienu mežā. Ir gadījies kādreiz taisīt pikniku mežā un cept desiņas? Janvārī? Pie -20°C? :D

Pirmais punkts. Izretināti koki, jo viens nokritis Heterobasidium spp. dēļ

Ekskursija notika mums kursa Introduction to Forest Protection in Finland ietvaros, kuras doma bija pieci pieturas punkti (protams, mūs tik lielos attālumos vadāja ar autobusu), kur katrā jāredz kāds patogēns/kaitēklis, kura dēļ iet bojā koki. Būtu jau normāli, ja tajos punktos nebūtu jāstāv un jāsalst vairāk kā pusstundu katrā, jo no rīta, braucot uz uni, termometrs pie ugunsdzēsēju depo rādīja -21°C :D

Pasniedzēji gan ārdījās tīri aktīvi. Mums līdzi bija Markku (programmas koordinators mežiniekiem), vieslektors no Helsinku Universitātes Risto un tāds kā mežu gids, kurš pazīst visus apkārtnes mežus, Antti. Pirmajā bildē viņi zāģē nost Cronartium flaccidum vai arī Peridermium pini bojātu priedi otrajā laukumā. Dedzināja arī, lai parādītu, cik labi degot :D Un otrajā bildē aizrautīgi stāsta par to pašu pirmajā laukumā Heterobasidium annosum atrasto augļķermeni (izgāztajam celmam apakšā).

By the way, viena no lietām, ko man vienmēr ir gribējies pamēģināt, esot Somijā, bija uzēst saldējumu. Ziemā, protams. Un tad, kad piestājām pie veikala, ko Markku nosauca par ice-cream-stop, ar Matīsu nevarējām atturēties un nenopirkt saldējumu :D Nebija nemaz tik traki. Un jā - ārā bija silti. Termometrs uz kaut kādas mājas rādīja tikai -14°C. Pieņemu, ka varētu būt aukstāks, jo tas tomēr pie mājas. Bet Markku arī ēda saldējumu. Un mans viens čalis pēc tam pajautāja, kāpēc tā vajadzēja darīt? `I'm from Latvia!` - `Oh, ok, that's clear!` :D

Pēc diviem punktiem mežā sekoja piknika laiks ^^ Atveda mūs uz vietu pie Urkkalampi ezera (var iemest Google Maps, lai redzētu, kur tas ir, un arī iegooglējot attēlos, parādās bildes no turienes).

Ceļš pie Urkkalampi ezera

No ceļa vajadzēja čāpot ar kājiņām 0.6 km līdz pikniku vietai. Bāc, cik tur bija fantastiski! Aizsalis ezers, kuram otrā pusē varēja redzēt kalnu un klintis. Neliela tāda kā būdiņa, kur iekšā bija ugunskura vieta un iespēja pasēdēt. Tik perfekti!

Skats no pikniku vietas pāri ezeram

Markku gan smējās, ka mēs visi sēžam kā idioti būdiņā, jo esam mīkstie un mums ir auksti, bet nebija jau nemaz tik traki. Un jā - viens čalis no Ganas pajautāja man, vai esmu no Somijas. Teicu, ka nē, kāpēc viņam kaut kas tāds ienāca prātā? "Nu, tu izskaties vienīgā no visiem, izņemot pasniedzējus, kam tiešām nav auksti!" :D Protams, ka man nav auksti, salīdzinot ar spāņiem un kur nu vēl tiem četriem cilvēkiem no Ganas, kam vienmēr ir plusos un kas nekad nav sniegu redzējuši!

Būdiņa ^^

Pikniks gan bija dikti jauks - ņēmām līdzi desas, ko cept, visādas maizītes, un tad vēl Antti cienāja ar kafiju un pienu, Markku vārīja ūdeni tējai, Risto cienāja ar Karēlijas maizītēm (Karelian pasty) ar kartupeļiem. Fantastiski pasniedzēji :))

Tēja un cepam desiņas ^^

Viens no foršākajiem atgadījumiem visā ekskursijā bija tas, ka mēs pazaudējām Matīsu :D Jo viņš bija izdomājis, ka ies staigāties, jo grib uzkāpt tajā kalnā ezera pretējā pusē, kamēr mēs sēžam un ēdam. Protams, ka aicināja mani arī līdzi, bet es atteicos, jo man bija slinkums un gribējās ēst. Beigās atnākam jau visi uz autobusu, viņš nav, nogaidījām pusstundu, pasniedzēji jau caur universitāti sadabūja viņa telefona numuru (jo nevienam no mums nebija), kuru viņš, protams, nepacēla. Antti un Markku devās meklēt, beigās šo ar mašīnu atveda līdz autobusam kaut kāda sieviete. Izrādās, šis uzgājis kalnā, pazaudējis virzienu un nevarēja atrast ceļu atpakaļ, jo sniga un pēdas tika aizputinātas. Iekāpa kaut kādā žļurgā (bikses pēc tam sasala, tas arī ir fun), beigās tika līdz kaut kādām vasaras mājiņām, pie vienas no kurām, par brīnumu, bija cilvēki. Un tā sieviete kavēja darbu, bet tomēr aizveda viņu :D Bet jā - katru dienu jau negadās apmaldīties mežā, piedevām pat ne Joensuu, kur tu zini, kur atrodies, bet kaut kādā čuhņā :D

Trešais punkts. Vētras nogāzts koks, kuram iekšā atradām Rhagium inquisitor kāpuriņus

Pec piknika devāmies savākt atlikušos trīs punktus. Trešajā nekas īpašs nebija, it kā veseli koki, kurus izgāzusi ar visām saknēm vētra.

Ceturtais punkts. Jaunas priedītes, ko nograuzuši aļņi

Ceturtajā punktā bija jau interesantāk - līdām iekšā kaut kādos brikšņos ar nelielām, 10-12 gadus vecām priedītēm, kuras ir brutāli apgrauzuši aļņi. Pat pēdas redzējām pāri ceļam ^^

Kaut kā tā izskatījās audze, kurā mums bija jābrien iekšā. Un tad jāstāv un jāklausās kādu laiciņu, ko runā pasniedzēji. Starp citu, tie aļņi tiešām ir brutāli - es nebiju domājusi, ka viņi tik ļoti daudz ko var nograuzt - praktiski visām priedītēm bija apgrauzti zari, galotnes un tādā garā. Bet tik un tā alnis ir foršs lops!

Pie ceturtā punkta

Un jā - Somijā es patiešām sapratu vārda `balts` īsto nozīmi. Tas, kas pie mums skaitās balta ziema, ne tuvu nestāv klāt tam, ko redzējām šodien. Un tas nekas, ka sniega nav nemaz tik ļoti daudz. Kokiem visi zari ir balti, jo virsū ir uzsalis sniegs ar ledu (baigi augstais gaisa mitrums te). Un arī priedēm virsū uzkritušais sniegs turās klāt. Un visi lauki, ceļi un viss pārējais ir balts. Bildē to tik ļoti nevar parādīt, tas ir jāredz un jāizjūt tā atmosfēra, ar visiem mīnusiem, lēni no debesīm krītošo sniegu un visu pārējo. Kalniem, klintīm, šauriem, līkumainiem, apsnigušiem ceļiem. Ezeriem. Un visu-visu. Perfekti!

Mūsu autobuss. Un pasniedzēji :D

Vienīgais, kas nav forši - uz rītdienu jāuztaisa prezentācija, kur bijām un ko redzējām. Bet nu - tas tā. Bija riktīgi forši! ^^ Tagad gan prasās karsta tēja un gulta, bet jāmācās un jāpilda uzdevumi. Pirmdien jau pirmais eksāmens :/

Have fun and take care!
P.S. Visas bildes fočētas ar telefonu, tāpēc sorry par kvalitāti ;)